Vasaras versija 2022
385 555 šķirkļi
iestūrēt
iestūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri