iestūrēt
iestūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestūrēju | iestūrējam | iestūrēju | iestūrējām | iestūrēšu | iestūrēsim |
| 2. pers. | iestūrē | iestūrējat | iestūrēji | iestūrējāt | iestūrēsi | iestūrēsiet, iestūrēsit |
| 3. pers. | iestūrē | iestūrēja | iestūrēs | |||
Pavēles izteiksme: iestūrē (vsk. 2. pers.), iestūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestūrējot (tag.), iestūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestūrētu
Vajadzības izteiksme: jāiestūrē
1.Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2012. gadā abi iestūrēja laulības ostā, pieņemot viens otra uzvārdus.
- Abi ir kopā kopš 2014. gada un aizpērn iestūrēja laulības ostā.
- Ap spēkratu, kurš bija daļēji iestūrēts krustojumā, rosījušies policisti.
- Jau pusstundu pirms plānotajiem pulksten divpadsmitiem rātsnama pagalmā iestūrēja gaidītie Rolls Royce.
- Lielisks gads, lai nostiprinātu esošās attiecības vai pat iestūrētu laulības ostā.