iestūrēt

Lietojuma biežums :

iestūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).

1.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri