iestūris1
iestūris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iestūris | iestūri |
| Ģen. | iestūra | iestūru |
| Dat. | iestūrim | iestūriem |
| Akuz. | iestūri | iestūrus |
| Lok. | iestūrī | iestūros |
Neliels (parasti meža, lauka) stūris.
Avoti: LLVV