iestumdīt
iestumdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestumdu | iestumdām | iestumdīju | iestumdījām | iestumdīšu | iestumdīsim |
| 2. pers. | iestumdi | iestumdāt | iestumdīji | iestumdījāt | iestumdīsi | iestumdīsiet, iestumdīsit |
| 3. pers. | iestumda | iestumdīja | iestumdīs | |||
Pavēles izteiksme: iestumdi (vsk. 2. pers.), iestumdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestumdot (tag.), iestumdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestumdītu
Vajadzības izteiksme: jāiestumda
Stumdot ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man uzlika apsēju uz acīm, gādīgi noveda pa kotedžas kāpnēm lejā un iestumdīja mašīnā.
- Pēc tam viņu apsmiedami Iestumdīja Daugavā
- Un iestumdīs tur un tā, kā vajag.
- Piemērām, Jāklis pūlas mums iegalvot, ka visi šķēršļi slēpjas mūsos pašos, nevis sievietēs, un labsirdīgi piedāvā treningu pēc kāda visiem zināma " poručika" metodes: iet katrai nepazīstamai dāmai klāt un bez vilcināšanas vaicāt: " Vai drīkst, cienītā, jums šo to iestumdīt?"