iestumt
iestumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestumju | iestumjam | iestūmu | iestūmām | iestumšu | iestumsim |
| 2. pers. | iestum | iestumjat | iestūmi | iestūmāt | iestumsi | iestumsiet, iestumsit |
| 3. pers. | iestumj | iestūma | iestums | |||
Pavēles izteiksme: iestum (vsk. 2. pers.), iestumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestumjot (tag.), iestumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestumtu
Vajadzības izteiksme: jāiestumj
1.Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
2.Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paņēma Krēsliņa pasi un faktiski viņu arestēja – iestūma policijas busiņā.
- Ekskavators ēku iestūma ūdenī, un zvejas laivas sāka to vilkt.
- Viens sportam grūdienu iedeva pats, citus – vispirms iestūma sabiedrība...
- Taču atkal spējām nemainīgi noturēt starta ātrumu, iestumjot tikpat labi.
- Pēc tam otrajā kvalifikācijā man pirmajā līkumā piepalīdzēja, iestūma valnī.