saķēpāt
saķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saķēpāju | saķēpājam | saķēpāju | saķēpājām | saķēpāšu | saķēpāsim |
| 2. pers. | saķēpā | saķēpājat | saķēpāji | saķēpājāt | saķēpāsi | saķēpāsiet, saķēpāsit |
| 3. pers. | saķēpā | saķēpāja | saķēpās | |||
Pavēles izteiksme: saķēpā (vsk. 2. pers.), saķēpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķēpājot (tag.), saķēpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķēpātu
Vajadzības izteiksme: jāsaķēpā
1.Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
1.1.Notraipīt, parasti ļoti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ērikam bija taisnība: saķēpātais zīmējums bija drūms un tumšs kā nakts.
- Cilvēki jebkuru viscēlāko ideju spēj saķēpāt par vilks zina ko!
- Nu labi, saburzīsim vecos saķēpātos papīrus un iemetīsim ugunī.
- Vai stendos zem stikla, lai neviens saķēpāt nevar.
- Nākamajā rītā Rūdolfs pagatavoja brokastis — novārīja olas un saķēpāja maizītes.