saķemmēties
saķemmēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saķemmējos | saķemmējamies | saķemmējos | saķemmējāmies | saķemmēšos | saķemmēsimies |
| 2. pers. | saķemmējies | saķemmējaties | saķemmējies | saķemmējāties | saķemmēsies | saķemmēsieties, saķemmēsities |
| 3. pers. | saķemmējas | saķemmējās | saķemmēsies | |||
Pavēles izteiksme: saķemmējies (vsk. 2. pers.), saķemmējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķemmējoties (tag.), saķemmēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķemmētos
Vajadzības izteiksme: jāsaķemmējas
Saķemmēt sev matus; sasukāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ivanovs-Petrovs bija labi saķemmējies, brilles viņu darīja rāmu un nosvērtu.
- Jau otro reizi viņš pieliecas pie auto sānu spoguļa un saķemmējas.
- — Es biju ne tikai saķemmējusies, bet arī uzkrāsojusies un iesmaržojusies.
- Vecmāmiņa piecēlās un gāja pie sienas spoguļa, lai saķemmētos.
- Aizver garāžas durvis, mizojam kartupeļus, saķemmējamies pēc vannas – tikai ar tēti.