saķemmēt
saķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saķemmēju | saķemmējam | saķemmēju | saķemmējām | saķemmēšu | saķemmēsim |
| 2. pers. | saķemmē | saķemmējat | saķemmēji | saķemmējāt | saķemmēsi | saķemmēsiet, saķemmēsit |
| 3. pers. | saķemmē | saķemmēja | saķemmēs | |||
Pavēles izteiksme: saķemmē (vsk. 2. pers.), saķemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķemmējot (tag.), saķemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķemmētu
Vajadzības izteiksme: jāsaķemmē
Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stundas laikā mums ir jāpagūst saķemmēt un sapīt trīs garas bizes,
- – Man tagad jāiet iekšā uzvilkt baltu kreklu un saķemmēt matus.
- Šogad Baltijas īsfilmu skate šķiet tāda kā saķemmēta, piegludināta.
- Bērni vienmēr bija glīti saģērbti, mati vienmēr skaisti saķemmēti.
- Tad viņa mazgā viņam muti, ieriktē spilvenus augstāk, saķemmē matus.