saķepēt
saķepēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saķepēju | saķepējam | saķepēju | saķepējām | saķepēšu | saķepēsim |
| 2. pers. | saķepē | saķepējat | saķepēji | saķepējāt | saķepēsi | saķepēsiet, saķepēsit |
| 3. pers. | saķepē | saķepēja | saķepēs | |||
Pavēles izteiksme: saķepē (vsk. 2. pers.), saķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķepējot (tag.), saķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķepētu
Vajadzības izteiksme: jāsaķepē
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
3.sarunvaloda, transitīvs Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
4.apvidvārds Sasmērēties, kļūt netīram.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Bet, ja Rudzītis tajās nodegušajās mājās no plīts nebūtu pievācis cepeškrāsni, ūdens katliņu un pašu čuguna virsmu ar riņķiem, tad mums plīts vietā te iznāktu ar māliem kopā saķepēta ķieģeļu čupa.
- Briesmīgi gribējās pīpēt, vēders arī rāvās čokurā — maize bija kuņģi saķepējusi nudien kā ar māliem, un tagad bija sajūta, ka viņš vēderā līdzi nes kārtīgu ķieģeli, dedzināja, bet rāvaino ūdeni viņš tomēr nespēja piespiesties iedzert — skrienamais būtu klāt kā likts, cik nav dzirdēts.
- Goda svārki noputēja, mati saķepēja, acis aizlika.
- Ja vēlies, lai tava skropstu tuša nav saķepējusi, tad pēc tās uzklāšanas izķemmē pašas skropstas.
- Nekādā gadījumā nevajag likt skujkoku, jo tas sveķojas un saķepē dzīvnieciņa spalvas," brīdina Gunta.