sasveķot
sasveķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasveķoju | sasveķojam | sasveķoju | sasveķojām | sasveķošu | sasveķosim |
| 2. pers. | sasveķo | sasveķojat | sasveķoji | sasveķojāt | sasveķosi | sasveķosiet, sasveķosit |
| 3. pers. | sasveķo | sasveķoja | sasveķos | |||
Pavēles izteiksme: sasveķo (vsk. 2. pers.), sasveķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasveķojot (tag.), sasveķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasveķotu
Vajadzības izteiksme: jāsasveķo
Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kamēr jaunu izdobsi, kamēr sasveķosi un pa trim reizēm izžāvēsi, vēl ar rudzeni apkvēpināsi un ar zilajām smiltīm noberzīsi — tā es rociņas aplauzīju ņemdamās.
- Plostu bija tik daudz, ka tie sāka traucēt kuģu satiksmi pa Neri un Nemunu, bet ar sveķiem pierijušies zaķi un brieži liptin lipa klāt pie mednieku šķēpiem; ne tu mednieku atplēsīsi, jo tas sēdēja sasveķotos sedlos, ne briedi nodursi, jo tas vēl arī ar kokoglēm aplipis.