apdzejot
apdzejot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdzejoju | apdzejojam | apdzejoju | apdzejojām | apdzejošu | apdzejosim |
| 2. pers. | apdzejo | apdzejojat | apdzejoji | apdzejojāt | apdzejosi | apdzejosiet, apdzejosit |
| 3. pers. | apdzejo | apdzejoja | apdzejos | |||
Pavēles izteiksme: apdzejo (vsk. 2. pers.), apdzejojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdzejojot (tag.), apdzejošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdzejotu
Vajadzības izteiksme: jāapdzejo
1.Attēlot, atspoguļot dzejā.
2.Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rieteklis dzejojis par mīlestību un dabu, apdzejojis Gauju un Valmieru.
- Viņš nevar dienu un nakti apdzejot alabastra plecus un ogļu melnās cirtas!
- Viņš tikai turēs to stikla traukā un apdzejos sonetos.”
- Jeseņins sāka savu radošo darbību, apdzejodams Krievijas dabu, visu dzīves skaistumu.
- Daudzkārt spuldzes tikušas apdzejotas arī Žebera dzejoļos. “