apdzeltēt
apdzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdzeltēju | apdzeltējam | apdzeltēju | apdzeltējām | apdzeltēšu | apdzeltēsim |
| 2. pers. | apdzeltē | apdzeltējat | apdzeltēji | apdzeltējāt | apdzeltēsi | apdzeltēsiet, apdzeltēsit |
| 3. pers. | apdzeltē | apdzeltēja | apdzeltēs | |||
Pavēles izteiksme: apdzeltē (vsk. 2. pers.), apdzeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdzeltējot (tag.), apdzeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdzeltētu
Vajadzības izteiksme: jāapdzeltē
Kļūt iedzeltenam; mazliet nodzeltēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oto Greislers dramatiski pacēla no nikotīna apdzeltējušu resnu pirkstu.
- Ārijs sniedz man divas mazas, apdzeltējušas grāmatiņas.
- Lādē vēl atradās apdzeltējušas avīzes un kaudze ar vecām platēm.
- Buldoga cigāra brūnā krāsa harmonēja ar dzīvžoga nedaudz apdzeltējušo zaļumu.
- Karte skaidri iespiesta ar melnu tinti uz apdzeltējuša papīra.