apdzelt
apdzelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdzeļu | apdzeļam | apdzēlu | apdzēlām | apdzelšu | apdzelsim |
| 2. pers. | apdzel | apdzeļat | apdzēli | apdzēlāt | apdzelsi | apdzelsiet, apdzelsit |
| 3. pers. | apdzeļ | apdzēla | apdzels | |||
Pavēles izteiksme: apdzel (vsk. 2. pers.), apdzeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdzeļot (tag.), apdzelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdzeltu
Vajadzības izteiksme: jāapdzeļ
Sadzelt (visapkārt vai vairākās vietās, parasti par nātrēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bille noguļas uz vēdera un bāž roku ūdenī paplunčāties, bet ūdens, kas izskatījās tik silts, ledaini apdzeļ pirkstus.
- Bišu mātei viņas iekārto speciālu mātes kanniņu, kur tā aug. Ja nu kannas ir vairākas, tad pirmā māte, kas izlien ārā, apdzeļ visas, kuras vēl nav izšķīlušās.
- Un vēl citi kukaiņi tā apdzēla Telvīzijas un radioraidījumu komisiju, ka šiem sapampa dibeni, un vairs nevarēja nosēdēt pie televizoriem, Dāvida, Ainas un visādus citus šovus skatīdamies.