plaucēt1
plaucēt [plaucēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaucēju | plaucējam | plaucēju | plaucējām | plaucēšu | plaucēsim |
| 2. pers. | plaucē | plaucējat | plaucēji | plaucējāt | plaucēsi | plaucēsiet, plaucēsit |
| 3. pers. | plaucē | plaucēja | plaucēs | |||
Pavēles izteiksme: plaucē (vsk. 2. pers.), plaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaucējot (tag.), plaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaucētu
Vajadzības izteiksme: jāplaucē
1.Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
Stabili vārdu savienojumiPlaucēta maize.
- Plaucēta maize vārdkoptermins — maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
1.1.Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
2.parasti formā: trešā persona Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkarībā no tās, izdala parasto un plaucēto rupjmaizi, salinātu.
- Var pievienot arī citronskābi, ja tiek plaucēti skābu vidi mīloši augi.
- Lieldienas noteikti nav iedomājamas bez plaucētiem koku vai krūmu zariem.
- Citi dzer šņabi, plaucē iekšas, bet es dzīvojos pa mežu.
- Šo sēni vārot vai plaucējot, tā vienmēr melnē.