izlēkt
Lietojuma biežums :
izlēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.2.Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) — par priekšmetiem, vielām.
2.sarunvaloda Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
4.apvidvārds Izlaisties (ārā).
Stabili vārdu savienojumiIzlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā). Izlēkt no biksēm. Izlēkt no eņģēm.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri