izlēkāt
izlēkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izlēkāju | izlēkājam | izlēkāju | izlēkājām | izlēkāšu | izlēkāsim |
2. pers. | izlēkā | izlēkājat | izlēkāji | izlēkājāt | izlēkāsi | izlēkāsiet, izlēkāsit |
3. pers. | izlēkā | izlēkāja | izlēkās |
Pavēles izteiksme: izlēkā (vsk. 2. pers.), izlēkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlēkājot (tag.), izlēkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlēkātu
Vajadzības izteiksme: jāizlēkā
1.Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visžēlīgi atļauj, lai brālis izlēkā viņas priekšā un paluncinās.
- un izlēkāju visas apkārt esošās peļķes,
- Vai izlēkāt tās uz vienas kājas.
- Intervijā žurnālam Marta Inta atklāj, ka, lai gan viņas darbs ir saistīts ar jauniešiem, viņa jūtas veca, jo vairs nevar tik daudz nakšu izlēkāt pa disenēm.
- Kazaki, mirlas, droši vien vēl apstāsies un krustīsies uz pravoveru baznīcu, bet kapsētā — krūmi, zemas kapu sētiņas, kurām bez piepūles varētu izlēkāt pāri, krievu ragaino krustu jūklis — kazaki ar saviem zirgiem kapos nedzīsies iekšā.