izlēciens
izlēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izlēciens | izlēcieni |
| Ģen. | izlēciena | izlēcienu |
| Dat. | izlēcienam | izlēcieniem |
| Akuz. | izlēcienu | izlēcienus |
| Lok. | izlēcienā | izlēcienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → izlēkt1.
2.Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis nav pirmais Viktora Zemgala izlēciens pret saviem kolēģiem un skatītājiem.
- „Pēdējais piliens bija zēna izlēciens valsts svētkiem veltītajā klases stundā.
- Tādējādi Latvijas varas struktūras gribēja pasargāties no „ provokatoru izlēcieniem”.
- Bieži vien bērna emocionālie izlēcieni ir jāsaista tieši ar uzmanības trūkumu.
- Jāuzsver, ka šis nav pirmais garīdznieka Bitāna “ izlēciens”.