nozieķēt
nozieķēt apvidvārds
1.Noziest.
2.Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mētras mute bija nozieķēta ar asiņaini sārtu zemeņu zaptes kārtu.
- Mati kā ar sārmu nozieķēti, pieķepuši galvas ādai, plaukstas glumas.
- Mēs paņemsim Magnusa kamuflāžas tērpu un nozieķēsim seju.
- Lūkasa un Zaka draudzenes iznāca no tualetes kabīnes un ņēmās dejot stepu uz nozieķētajām flīzēm.
- Trepjutelpas margas kāds nelietis bija nozieķējis ar krējumu, un māja mazliet šūpojās, tādēļ, lai nokļūtu jumta stāvā, viņam nācās vilkties četrrāpus.