atstīvēt
atstīvēt apvidvārds
Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iežmiedzis šuneli starp ceļiem, ar kreiso roku atstīvēju vaļā tā žokļus un sāku no sāniem liet mutē šķidrās sinepes, raudzīdams, lai viņš tās norij.