uzmērīt
Lietojuma biežums :
uzmērīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
uzmērīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti kopā ar: "virsū" Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
2.Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
3.Uzlaikot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri