ņurīt
ņurīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņurīju | ņurījam | ņurīju | ņurījām | ņurīšu | ņurīsim |
| 2. pers. | ņurī | ņurījat | ņurīji | ņurījāt | ņurīsi | ņurīsiet, ņurīsit |
| 3. pers. | ņurī | ņurīja | ņurīs | |||
Pavēles izteiksme: ņurī (vsk. 2. pers.), ņurījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņurījot (tag.), ņurīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņurītu
Vajadzības izteiksme: jāņurī
ņurīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņuru | ņurām | ņurīju | ņurījām | ņurīšu | ņurīsim |
| 2. pers. | ņuri | ņurāt | ņurīji | ņurījāt | ņurīsi | ņurīsiet, ņurīsit |
| 3. pers. | ņura | ņurīja | ņurīs | |||
Pavēles izteiksme: ņuri (vsk. 2. pers.), ņuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņurot (tag.), ņurīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņurītu
Vajadzības izteiksme: jāņura
1.Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
2.apvidvārds Kožļāt, zelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ņurīdams biezas šķēles no maizes kukuļa, Maligans iedūdojās vecas sievas lišķīgajā balsī:
- Beidzot viņš atrada vienu zaru, kas šķita piemērots, un ņēmās to ņurīt.
- Buks Maligans turpināja ņurīt un dūdot.
- Ieraudzījusi tēti, viņa nosodoši papurināja galvu un saknieba muti švīkā, bet, kad tētis izņēma no kabatas nazi un sāka ņurīt vēl vienu zaru, vecene palaida skaļu bļāvienu un sauca policiju.
- ņuru!