ņurīt
Lietojuma biežums :
ņurīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
ņurīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
2.apvidvārds Kožļāt, zelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri