piedugt
piedugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
Avoti: LLVV, ViV