uzklausīt
uzklausīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzklausu | uzklausām | uzklausīju | uzklausījām | uzklausīšu | uzklausīsim |
| 2. pers. | uzklausi | uzklausāt | uzklausīji | uzklausījāt | uzklausīsi | uzklausīsiet, uzklausīsit |
| 3. pers. | uzklausa | uzklausīja | uzklausīs | |||
Pavēles izteiksme: uzklausi (vsk. 2. pers.), uzklausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzklausot (tag.), uzklausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzklausītu
Vajadzības izteiksme: jāuzklausa
1.Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
1.1.Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
1.2.pārnestā nozīmē Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 24.2.2. analizēt savu rīcību, uzklausīt kritiku un mācīties no kļūdām;
- Līdz šim nopratināti 11 liecinieki, taču kopumā jāuzklausa aptuveni 120.
- Kā ziņots, apsūdzības liecinieki šajā lietā tika uzklausīti jau iepriekš.
- L.Mūrniece kritizēja to, ka TP pat negribēja viņu uzklausīt.
- Viņi žēlojas no rīta līdz vakaram visiem, kas gatavi uzklausīt.