uzklausīgs
uzklausīgs īpašības vārds; lieto: paretiLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | uzklausīgs | uzklausīgi |
Ģen. | uzklausīga | uzklausīgu |
Dat. | uzklausīgam | uzklausīgiem |
Akuz. | uzklausīgu | uzklausīgus |
Lok. | uzklausīgā | uzklausīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
uzklausīga | uzklausīgas |
uzklausīgas | uzklausīgu |
uzklausīgai | uzklausīgām |
uzklausīgu | uzklausīgas |
uzklausīgā | uzklausīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | uzklausīgais | uzklausīgie |
Ģen. | uzklausīgā | uzklausīgo |
Dat. | uzklausīgajam | uzklausīgajiem |
Akuz. | uzklausīgo | uzklausīgos |
Lok. | uzklausīgajā | uzklausīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
uzklausīgā | uzklausīgās |
uzklausīgās | uzklausīgo |
uzklausīgajai | uzklausīgajām |
uzklausīgo | uzklausīgās |
uzklausīgajā | uzklausīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
uzklausīgi apstākļa vārds
Tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto.
Avoti: LLVV