uzsprakšēt
uzsprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsprakšu | uzsprakšam | uzsprakšēju | uzsprakšējām | uzsprakšēšu | uzsprakšēsim |
| 2. pers. | uzsprakši | uzsprakšat | uzsprakšēji | uzsprakšējāt | uzsprakšēsi | uzsprakšēsiet, uzsprakšēsit |
| 3. pers. | uzsprakš | uzsprakšēja | uzsprakšēs | |||
Pavēles izteiksme: uzsprakši (vsk. 2. pers.), uzsprakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsprakšot (tag.), uzsprakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsprakšētu
Vajadzības izteiksme: jāuzsprakš
1.Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
2.Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
Avoti: LLVV