Vasaras versija 2022
385 555 šķirkļi
uzsprakšķēt
uzsprakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
uzsprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
1.Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
2.Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
Avoti: LLVV