brist
Lietojuma biežums :
brist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
1.1.transitīvs
1.2.Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
1.3.pārnestā nozīmē Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) — par debess spīdekļiem.
Stabili vārdu savienojumiBrist aiz apvāršņa. Brist jūrā. Brist virsū.
Stabili vārdu savienojumiDubļus brist.
Avoti: LLVV, Sin, EH
Korpusa piemēri