caur | Tēzaurs

caur

caur prievārds; kopā ar: akuzatīvs

1.Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.

Runāt caur degunu — runāt ar nazālo pieskaņu.

2.sarunvaloda Norāda uz darbības veicinātāju.

Caur puķēm sarunvaloda — izteikties aplinkus.

3.apvidvārds Norāda uz darbības līdzekli.

4.apvidvārds Gar.

△Caur un cauri sarunvaloda — gluži, pavisam.

△Cits caur citu — citam citu pārtraucot.

Avoti: LLVV, ĒiV, EH