nokaist
nokaist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaistu | nokaistam | nokaisu, nokaitu | nokaisām, nokaitām | nokaisīšu, nokaitīšu | nokaisīsim, nokaitīsim |
| 2. pers. | nokaisti | nokaistat | nokaisi, nokaiti | nokaisāt, nokaitāt | nokaisīsi, nokaitīsi | nokaisīsiet, nokaisīsit, nokaitīsiet, nokaitīsit |
| 3. pers. | nokaist | nokaisa, nokaita | nokaisīs, nokaitīs | |||
Pavēles izteiksme: nokaisti (vsk. 2. pers.), nokaistiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaistot (tag.), nokaisīšot, nokaitīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokaistu
Vajadzības izteiksme: jānokaist
1.parasti formā: trešā persona Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
2.Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju); ļoti nosarkt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļus tīra, sasnigušo sniegu nošķūrē, bet slidenos posmus nepietiekami nokaisa.
- Olu čaumalas sasmalcina un ar tām nokaisa gliemežu ceļu starp dobēm un vagām.
- Proti, svīduma vietu vienmērīgi nokaisa ar smilti vai sīkām šķembām vienā kārtā.
- Pašķir jūru, nokaisa debesu mannu, izrīkojas tā, ka visiem mute paliek vaļā?
- Es pati algoju sētnieci, kura katru rītu notīra un nokaisa ietvi posmā gar manu māju.