nokaitēties
nokaitēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nokaitējos | nokaitējamies | nokaitējos | nokaitējāmies | nokaitēšos | nokaitēsimies |
2. pers. | nokaitējies | nokaitējaties | nokaitējies | nokaitējāties | nokaitēsies | nokaitēsieties, nokaitēsities |
3. pers. | nokaitējas | nokaitējās | nokaitēsies |
Pavēles izteiksme: nokaitējies (vsk. 2. pers.), nokaitējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaitējoties (tag.), nokaitēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokaitētos
Vajadzības izteiksme: jānokaitējas
1.Refl. → nokaitēt; tikt nokaitētam.
3.Kādu laiku spēlēties, blēņoties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaisotne nokaitējās ap Salaspili pēc mana jautājuma: " Un kā tad brauksim šoreiz - ar vai bez skaitītāja?"
- Brenda Tbilisi - 1999 ekstrēmi eksotiskā flora un fauna ir visaptverošs haoss uz ielas, atmosfēra, kas var nokaitēties un eksplodēt bez jelkāda redzama ( varbūt tikai politkorektajam rietumniekam neredzama?)
- Gaiss kļuva spiedīgāks ar katru brīdi , saule bija nokaitējusies līdz baltkvēlei un nepazina žēlastību
- Metāla viesis , mēnesnīcā nokaitējies tūkstošgrādu karstumā , tagad sēdēja viņam iepretī , kvēlē zvīlēdams asinssarkans
- Cita lieta tā, ka mierīgi sēdošs Zvirgzdiņš fotogrāfiem vai filmētājiem nav interesants, bet, tiklīdz situācija nokaitējas, kameras ir klāt.