nokaitināt
nokaitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaitinu | nokaitinām | nokaitināju | nokaitinājām | nokaitināšu | nokaitināsim |
| 2. pers. | nokaitini | nokaitināt | nokaitināji | nokaitinājāt | nokaitināsi | nokaitināsiet, nokaitināsit |
| 3. pers. | nokaitina | nokaitināja | nokaitinās | |||
Pavēles izteiksme: nokaitini (vsk. 2. pers.), nokaitiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaitinot (tag.), nokaitināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokaitinātu
Vajadzības izteiksme: jānokaitina
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
1.2.Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienmuļš un neinteresants pasākums bez Kārļa,” neslēpj Nokaitinātā. “
- Tāpat smuko Grīšļu māsu ir nokaitinājusi Kristīnes kasīšanās un netīrība. "
- Vispār es esmu miera mika, bet, ja mani nokaitina...
- Kad šīs ailes sāku svītrot, es policistu vienkārši ļoti nokaitināju.
- Kad mamma nokaitināja tēti, viņš mēdza par to viņu sist.