muckulis
muckulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muckulis | muckuļi |
| Ģen. | muckuļa | muckuļu |
| Dat. | muckulim | muckuļiem |
| Akuz. | muckuli | muckuļus |
| Lok. | muckulī | muckuļos |
1.Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols3.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
3.Muskulis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piegājis tuvāk, redz melnu muckuli ar spīdīgām acim.