muckulis
muckulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | muckulis | muckuļi |
Ģen. | muckuļa | muckuļu |
Dat. | muckulim | muckuļiem |
Akuz. | muckuli | muckuļus |
Lok. | muckulī | muckuļos |
1.Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols3.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
3.Muskulis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piegājis tuvāk, redz melnu muckuli ar spīdīgām acim.