Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
iesvilt
iesvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3).
1.1.Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
2.1.Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
3.apvidvārds Spēji iesāpēties.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri: