iesvilpties
iesvilpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iesvilpjos | iesvilpjamies | iesvilpos | iesvilpāmies | iesvilpšos | iesvilpsimies |
2. pers. | iesvilpies | iesvilpjaties | iesvilpies | iesvilpāties | iesvilpsies | iesvilpsieties, iesvilpsities |
3. pers. | iesvilpjas | iesvilpās | iesvilpsies |
Pavēles izteiksme: iesvilpies (vsk. 2. pers.), iesvilpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesvilpjoties (tag.), iesvilpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesvilptos
Vajadzības izteiksme: jāiesvilpjas
1.Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
1.1.Par putniem.
1.2.Par ierīcēm.
1.3.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad lokomotīve iesvilpās, pasažieri steidzās iekāpt, un brauciens turpinājās.
- Auditorijā klausītājas sajūsmā iespiedzās, klausītāji iesvilpās, bet mēteļnieki atģērbās.
- Pabeidzis apskati, viņš spalgi iesvilpās, lai pievērstu komandas uzmanību.
- - acīgais knoblohu vecākais, pamanījis Radziņa raibo seju, iesvilpās.
- Aiz durvīm iesvilpās tējkanna, aizdomīgi ātri uzsila ūdens šajās mājās.