iesvilpties
iesvilpties 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
1.1.Par putniem.
1.2.Par ierīcēm.
1.3.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri