iesvilpot
iesvilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesvilpoju | iesvilpojam | iesvilpoju | iesvilpojām | iesvilpošu | iesvilposim |
| 2. pers. | iesvilpo | iesvilpojat | iesvilpoji | iesvilpojāt | iesvilposi | iesvilposiet, iesvilposit |
| 3. pers. | iesvilpo | iesvilpoja | iesvilpos | |||
Pavēles izteiksme: iesvilpo (vsk. 2. pers.), iesvilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesvilpojot (tag.), iesvilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesvilpotu
Vajadzības izteiksme: jāiesvilpo
1.Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
2.parasti formā: trešā persona Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atklāti pagājusies līdz dzīvžogam, kas šķīra Annas rezidenci no manējās, klusi iesvilpos.
- Es izlasīju un klusu iesvilpos.
- Svilpaunieki " iesvilpo" pavasari Kalupē
- tas ir šoferis, kas to operu iesvilpo logos.