iesvilt
iesvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesvilstu | iesvilstam | iesvilu | iesvilām | iesvilšu | iesvilsim |
| 2. pers. | iesvilsti | iesvilstat | iesvili | iesvilāt | iesvilsi | iesvilsiet, iesvilsit |
| 3. pers. | iesvilst | iesvila | iesvils | |||
Pavēles izteiksme: iesvilsti (vsk. 2. pers.), iesvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesvilstot (tag.), iesvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesviltu
Vajadzības izteiksme: jāiesvilst
1.Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst1, iedegties3.
1.1.Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
2.1.Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
3.apvidvārds Spēji iesāpēties.
Avoti: LLVV, MiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tēvs — viņš pēc Sprādziena piedzima — uz viņu iesvilst.
- Acumirklī dusmās iesvilušais Žirinovskis šo apgalvojumu nodēvēja par netīriem meliem, bet pašu Saveļjevu - par nelieti un solīja " sadot viņam pa purnu".
- Tas libāniešos iesvila dusmas, kas jau ilgstoši bija gruzdējušas saistībā ar valdības nespēju apmierinošā kvalitātē nodrošināt tādus ikdienas pakalpojumus kā elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija.
- Tās malu bojāja iedauzīts robs, un, kad Valters uz to paskatījās, viņam iesvila vaigi, tāpēc viņš tiem pārmaiņus spieda klāt vēso alus pudeli.
- - Nekādā gadījumā, Māra, - iesvilu spēlē.