iesvilpt
iesvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesvilpju | iesvilpjam | iesvilpu | iesvilpām | iesvilpšu | iesvilpsim |
| 2. pers. | iesvilp | iesvilpjat | iesvilpi | iesvilpāt | iesvilpsi | iesvilpsiet, iesvilpsit |
| 3. pers. | iesvilpj | iesvilpa | iesvilps | |||
Pavēles izteiksme: iesvilp (vsk. 2. pers.), iesvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesvilpjot (tag.), iesvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesvilptu
Vajadzības izteiksme: jāiesvilpj
Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā viņi paši droši vien nespēja tikt galā ar par mēru „ iesvilpušo” apmeklētāju, tad glābiņu meklēja pie saviem kaimiņiem – pašvaldības policijā.
- Kārtīgi iesvilpusī absinta feja uz vienriteņa uzlika kroni visam.
- Dežurants , noguris un nedaudz iesvilpis policists
- Man pretī nāk divi iesvilpuši jaunieši, kuri pārvietojas tikai tāpēc, ka ir kopā.
- Mazāk alu dzērušie, protams, netic, savukārt tā pavairāk iesvilpušie tic uz vārda.