iesvilties
iesvilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesvilstos | iesvilstamies | iesvilos | iesvilāmies | iesvilšos | iesvilsimies |
| 2. pers. | iesvilsties | iesvilstaties | iesvilies | iesvilāties | iesvilsies | iesvilsieties, iesvilsities |
| 3. pers. | iesvilstas | iesvilās | iesvilsies | |||
Pavēles izteiksme: iesvilsties (vsk. 2. pers.), iesvilstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesvilstoties (tag.), iesvilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesviltos
Vajadzības izteiksme: jāiesvilstas
1.parasti formā: trešā persona Strauji iedegties, uzliesmot.
1.1.Iekarst, sakarst.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mārītei miglojās redze, acu kaktiņi iesvilās.
- Valdis iesvilās par šādu nekaunību.
- Tieši tāpēc Dante iesvilās dusmas — pliku kaifu meklējošie mūsdienu stulbeņi redzēto noniecina, uztverot vīziju kā bērnu spēlītes!
- Es iesvilos sajūsmā, acu priekšā jau tēlojās viņu patiesi pārsteigtās sejas, bijīga neizpratne pat rūdīto ņirgu vaibstos.
- Var jau būt, ka viņa neiesvilstas dedzībā, kā citkārt būtu darījusi, jo pati šodien pilna un smaga.