piesmagt
piesmagt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmogu | piesmogam | piesmagu | piesmagām | piesmagšu | piesmagsim |
| 2. pers. | piesmodz | piesmogat | piesmagi | piesmagāt | piesmagsi | piesmagsiet, piesmagsit |
| 3. pers. | piesmog | piesmaga | piesmags | |||
Pavēles izteiksme: piesmodz (vsk. 2. pers.), piesmodziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmogot (tag.), piesmagšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmagtu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmog
1.Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
1.1.Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
2.apvidvārds Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu pat jūti, ka pats arī nes sevi kā piesmagušu akmeņiem.
- Ieritināmies azotēs kā divi īru viskija piesmaguši nēšu spaiņi.
- Locekļi šķita piesmaguši kā pēc nogurdinoša darba.
- Smalki ģērbtais paskatījās uz biedru pārmetošu un divu uzdzīvotu nakšu piesmagušu skatienu, aptina plāno rūtaino šalli trīskārt ap kaklu, ieņēma malku, atdeva blašķīti.
- Lai jau nākamajā mirklī justu gavilējošu debesu prieku zivs sitienu , raustīšanos , tur , auklas viņā galā , vai saprastu , ka tas bijis tukšs cops , vai vēl ļaunāk uz āķa uzķēries kāds ūdenī piesmadzis zars , kas mazliet ļaujas vilkt , bet pēc tam kaut kur iestrēgst tā , ka āķis jārauj nost