braukalēt
braukalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | braukalēju | braukalējam | braukalēju | braukalējām | braukalēšu | braukalēsim |
| 2. pers. | braukalē | braukalējat | braukalēji | braukalējāt | braukalēsi | braukalēsiet, braukalēsit |
| 3. pers. | braukalē | braukalēja | braukalēs | |||
Pavēles izteiksme: braukalē (vsk. 2. pers.), braukalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: braukalējot (tag.), braukalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: braukalētu
Vajadzības izteiksme: jābraukalē
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
2.apvidvārds Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilcienos Latvijas sargātāji braukalēja sašņurkuši un neizgulējušies, zilzaļiem riņķiem apņemtiem bailīgiem skatieniem.
- Pirmās pāris dienas viņi bezmērķīgi braukalēja apkārt — nepieciešamība pārvietoties atsvēra nepieciešamību pēc mērķa.
- Trešdien Rīgas centrā bezrūpīgi kāds braukalēja ar kabrioletu, kuram gan nebija Latvijas reģistrācijas numurs.
- Te viņš bezmērķīgi sāka braukalēt pa ielām, tēmēdams uz turieni, kur vislielākie sastrēgumi.
- Pat premjeram un prezidentam, manuprāt, nevajadzētu braukalēt dienesta automašīnās, bet ar sabiedrisko transportu.