brauklis
brauklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brauklis | braukļi |
| Ģen. | braukļa | braukļu |
| Dat. | brauklim | braukļiem |
| Akuz. | braukli | braukļus |
| Lok. | brauklī | braukļos |
Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
Avoti: ME, VeAT