Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
braukalēt
Lietojuma biežums :
braukalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
2.apvidvārds Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri