trīt
Lietojuma biežums :
trīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
1.1.Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
2.Berzēt (ķermeņa dalu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
2.1.Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu; berzt2.
3.apvidvārds Kult (sviestu ar karoti).
Stabili vārdu savienojumiTrīt mēli; patrīt mēli. Trīt zobus.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri