smulēties
smulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | smulējos | smulējamies | smulējos | smulējāmies | smulēšos | smulēsimies |
2. pers. | smulējies | smulējaties | smulējies | smulējāties | smulēsies | smulēsieties, smulēsities |
3. pers. | smulējas | smulējās | smulēsies |
Pavēles izteiksme: smulējies (vsk. 2. pers.), smulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smulējoties (tag.), smulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smulētos
Vajadzības izteiksme: jāsmulējas
1.Padarīt sevi netīru; traipīties.
2.apvidvārds Nedaudz līt, smidzināt.
3.apvidvārds Ķēpāties (parasti par ēdienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- visi smuki staigāja, skrēja, raka alas, smulējās, Robis atrada nesankcionētu kaulu un nenāca man klāt ( zināja, ka atņemšu, piekukuļot neizdevās), kamēr nebija apēdis.
- Mēs pat bijām aplikuši Triofixu ar skatu braukšanas virzienā ar domu, ka 5min braucienu no bērndārza varētu veikt FF, lai katrreiz nav ar sniegainiem zābakiem pret atzveltni jāsmulējas kamēr nav aizsargs iegādāts krēslam.
- Kamēr braucām, salonā bija 4 komplekti pārvelkamās drēbes, jo mazais smulējās.