pārtrenkt
pārtrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
2.Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml).
3.Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
Avoti: LLVV