sasolīt
sasolīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasolu | sasolām | sasolīju | sasolījām | sasolīšu | sasolīsim |
| 2. pers. | sasoli | sasolāt | sasolīji | sasolījāt | sasolīsi | sasolīsiet, sasolīsit |
| 3. pers. | sasola | sasolīja | sasolīs | |||
Pavēles izteiksme: sasoli (vsk. 2. pers.), sasoliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasolot (tag.), sasolīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasolītu
Vajadzības izteiksme: jāsasola
1.Apsolīt (parasti daudz).
2.Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā sāku jau šaubīties par sākumā manis sasolīto laimīgo epilogu.
- Viņš vedot tikai regulāriem, kaut bija sasolījis aizvest uz ostu.
- bija tas, ka, iesniedzot projektu, ir sasolīti dažādi rādītāji
- Sievasmātes ieteiktā jaunas " māmulītes" meklēšana, ko viņa bija bērniem sasolījusi, turpinājās arī pēc viņas aiziešanas.
- Pat sasolījis viņš bieži vien neievēroja solījumus un izbrīna pilnā sašutumā plikšķināja actiņas, ja iedomājos viņam par to aizrādīt.