izsvempties
izsvempties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvempjos | izsvempjamies | izsvempos | izsvempāmies | izsvempšos | izsvempsimies |
| 2. pers. | izsvempies | izsvempjaties | izsvempies | izsvempāties | izsvempsies | izsvempsieties, izsvempsities |
| 3. pers. | izsvempjas | izsvempās | izsvempsies | |||
Pavēles izteiksme: izsvempies (vsk. 2. pers.), izsvempieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvempjoties (tag.), izsvempšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvemptos
Vajadzības izteiksme: jāizsvempjas
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Margarita izsvempās no mašīnas, paklupa un gandrīz nogāzās uz mutes.
- Esmu tik pārsteigta, ka izsvempties no mīkstā sēžamā man ir pagrūti.
- Dažu dienu tā kaulus lauž, ka no migas knapi var izsvempties.
- Automobilis apstājās pie parādes durvīm, un abi izsvempās laukā.
- Pa čekas durvīm gausi izsvempās neiespējama resnuma ūsainis, rokās sažņaudzis zili baltu sainīti.