izsvērt
izsvērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsveru | izsveram | izsvēru | izsvērām | izsvēršu | izsvērsim |
| 2. pers. | izsver | izsverat | izsvēri | izsvērāt | izsvērsi | izsvērsiet, izsvērsit |
| 3. pers. | izsver | izsvēra | izsvērs | |||
Pavēles izteiksme: izsver (vsk. 2. pers.), izsveriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsverot (tag.), izsvēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvērtu
Vajadzības izteiksme: jāizsver
1.Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
2.Izvērtēt.
4.Izcelt (parasti ar sviru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagaidāms, ka tas sekmēs caurskatāmu un izsvērtu budžeta lēmumu pieņemšanu.
- Ideja par beznodokļu zonu ir jāanalizē, izsverot plusus un mīnusus.
- Domāju, ka šāds lēmums tika nopietni izsvērts un pieņemts apdomīgi.
- Līdzsvarotākas pieredzes, līdz ar to vispusīgāki argumenti un izsvērtāki lēmumi.
- Ne šiem, ne citiem aicinājumiem nesekoja mērķtiecīga, izsvērta rīcība.