izsvēpēt
izsvēpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvēpēju | izsvēpējam | izsvēpēju | izsvēpējām | izsvēpēšu | izsvēpēsim |
| 2. pers. | izsvēpē | izsvēpējat | izsvēpēji | izsvēpējāt | izsvēpēsi | izsvēpēsiet, izsvēpēsit |
| 3. pers. | izsvēpē | izsvēpēja | izsvēpēs | |||
Pavēles izteiksme: izsvēpē (vsk. 2. pers.), izsvēpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvēpējot (tag.), izsvēpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvēpētu
Vajadzības izteiksme: jāizsvēpē
1.Izkvēpināt1.
2.Izkvēpināt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņiem vajadzēja 1000 krievu karavīru, lai šos partizānus izsvēpētu ārā.
- Pirmajā brīdī Noa nolēma visu pārmazgāt, pārslaucīt un izsvēpēt laukā.
- Bet tās to tikai izsvēpēja no mazām miesiņām, neko vairāk.
- Sabiedrība apņemas izsvēpēt 'legālās narkotikas' un reidā izpurina bodītes
- Tā nu, lūk, bija tauta, kuru vajadzēja izsvēpēt, ar dzeloņiem izdurstīt, galvas nocirst un uz mietiem uzspraust, lai tik mati vien plīvo vējā.