izsvelpt
izsvelpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvelpju | izsvelpjam | izsvelpu | izsvelpām | izsvelpšu | izsvelpsim |
| 2. pers. | izsvelp | izsvelpjat | izsvelpi | izsvelpāt | izsvelpsi | izsvelpsiet, izsvelpsit |
| 3. pers. | izsvelpj | izsvelpa | izsvelps | |||
Pavēles izteiksme: izsvelp (vsk. 2. pers.), izsvelpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvelpjot (tag.), izsvelpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvelptu
Vajadzības izteiksme: jāizsvelpj
1.Izsvilpt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss ir kluss: viņš izsvelpj garu sst, paslējis rādītājpirkstu paralēli degunam.
- Sociāldemokrāti, kuriem simpatizēja daļa iedzīvotāju, tika nolēmuši, ka K. Ulmanim te nav, ko meklēt, un viņa runa sapulcē jāizsvelpj.