spurkšķis
spurkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spurkšķis | spurkšķi |
| Ģen. | spurkšķa | spurkšķu |
| Dat. | spurkšķim | spurkšķiem |
| Akuz. | spurkšķi | spurkšķus |
| Lok. | spurkšķī | spurkšķos |
1.Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
1.1.Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
2.Troksnis, kas rodas, kādam spurcot (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēbeles būkšķim sekoja smieklu spurkšķis, nekādas nopietnības.
- Un tas čoms ir hitražopijs tips-viltīgs kā maita, zinu es tādus spurkšķus.
- Bārbele» ar Eiropas fondu atbalstu iegādājusies dažādas mežā vajadzīgas ierīces, un pēdējais pirkums bija mazgabarīta traktors, izmantotāju lokā mīlīgi dēvēts par « spurkšķi». «